Mārtiņš Rītiņš viesojas Fēru salās – 3 video receptes

martins ritins feru salas raidijumsLicis galdā vienu no salinieku īpašajiem gardumiem, fermentēta, jeb, vienkāršāk izsakoties, pūdēta jēra galvu, saimnieks ar nazi izgrieza no tās aci un, uzdūris naža galā, sniedza Mārtiņam Rītiņam: nogaršo! «Zini, nogaršoju,» vienu no Fēru jeb Aitu salu apceļojuma interesantākajām un arī skarbākajām epizodēm atceras mūsu slavenais pavārs. Kad latviešu gardēži, raidījuma Kas var būt labāks par šo? filmēšanas grupa bija redzējusi arī otru Fēru skarbumu, iespējams, pašu skarbāko fēriešu dzīvesveida izpausmi — grindu jeb pilotvaļu kolektīvās medības, minētais saimnieks atzina, ka nu viņus var uzskatīt par īstiem puišiem, nevis tikai kaut kādiem tūristiem. Jo tūristiem fērieši tādas lietas nemaz nerāda, lai nenoģībst. Tā kā Fēru salās ir diezgan daudz stāvu vietu, noģībšana nebūtu vēlama — samaņu zaudējušais svešinieks var ieripot fjordā, jo koki, pie kā ripojot varētu pieķerties, te neaug, un tad visa globāli liekulīgā pasaule fēriešiem pārmestu ne tikai sava tradicionālā gaļas ieguves veida piekopšanas turpināšanu hamburgeru un čikenburgeru laikmetā, bet arī tūrisma apkarošanu.

Mārtiņa Rītiņa un viņa ceļabiedru — pavāra asistenta Reiņa Strazdiņa, operatora Riharda Vīganta un izpildproducenta Uģa Fabriciusa — galvenais mērķis Fēru salās bija dažādu jūras gardumu iegūšanas vietu aplūkošana. Siltā Golfa straume, kuras vidū atrodas Fēru salas, nodrošina citur pasaulē nesastopamus augšanas apstākļus langustiem, jūras ežiem un mīdijām. Latviešus ciemos bija ieaicinājis un Fēru salas izrādīja vietējais jūras produktu piegādātājs smalkiem Eiropas un Amerikas restorāniem Marnijs Gunars Simonsens, kura simpātijas Rītiņš izpelnījies ar savu pavārmeistarību. «Pārsteidzoši labs un interesants ceļojums!» tagad stāsta Rītiņš, kurš pirms tam pāris reižu bija bijis Islandē un domājis, ka Fēru salas diez vai īpaši atšķirsies no Eiropas ugunszemes. «Zināju tikai fēriešu izcelsmes anekdotisko variantu — tie esot to vikingu pēcteči, kuriem bija jūras slimība, tāpēc viņi nedevās tālāk, bet palika pusceļā.»

Fēriešu demogrāfiskais paradokss ir tāds, ka te nav problēmu ar dzimstību, bet ir problēmas ar sievietēm. «Šīs ir veču salas — vīri iet jūrā zvejot un medīt, sievietēm jāsēž mājās, tāpēc tās aizbēg projām,» saka Rītiņš, piebilzdams, ka to gan viņam stāstījis ne īpaši uzticams avots. Piešķīruši vēlēšanu tiesības sievietēm, fērieši uzreiz dabūja sauso likumu, jo sievas gribēja, lai vīri nedzer.

Ikviens fērietis vēl šodien prot nokaut vali un aitu. «Nekad nebūtu ticējis, ka šīs medības redzēšu,» saka Rītiņš, piebilzdams, ka agrāk arī viņš, ieraugot fotogrāfijas ar asiņainajiem līčiem pēc fēriešu vaļu medībām, domājis: ak, šausmas! «Bet tagad saprotu, ka tas ir viņu tradicionālais dzīvesveids, kas šai vaļu populācijai nav kaitējis. Vaļu medības jeb Grindaboð Fēru salās tiek dokumentētas jau piecsimt gadu, tā nav slaktēšana prieka pēc, kā tas notika ar bizoniem Ziemeļamerikā. Vēl ne tik sen atpakaļ lieta bija vienkārša — ja tev nebija vaļa, tu ziemu neizdzīvoji.» Ziemeļatlantijā dzīvo apmēram 778 000 grindu, fērieši gadā nomedī apmēram 850. Tas notiek dažos sertificētos līčos un absolūti nekomerciālā nolūkā. Citiem vārdiem sakot, gaļa par velti, bet tikai vietējiem, ieskaitot slimniekus un sirmgalvjus. Tāpēc arī restorānos jelkur pasaulē šo gaļu velti meklēt. Grindu medībās visi fērieši ir vienoti un vienādi, bez sociālajām atšķirībām. Fēru pamatrecepte grindas gaļas pagatavošanā ir vismaz pusotru stundu ilga sautēšana. Garša, stāsta Rītiņš, ir kaut kas pa vidu starp gaļu un teļa aknām.

Kad gar salām braukā vaļu aizstāvju kuģi, fērieši nemedī. Tā kā braukāšana maksā naudu, vides aizsardzības organizācijas drīz pazūd, un tad fērieši atkal medī. Vaļu medību dēļ fēriešus lamā daudzi, sauc viņus par Eiropas pēdējiem barbariem, bet tas tikai nocietina fēriešu raksturu. Ja atskaita liekulīgus argumentus, nopietnākais iebildums pret grindu medībām, kurš ar laiku varbūt varētu ņemt virsroku, ir evolucionārs: zobvaļi ir pārāk augstu attīstīti dzīvnieki, lai tos medītu pavisam bez sirdsapziņas pārmetumiem.

1. Epizode – Mārtiņs dodas uz Fēru salām

Pārsteidzoši, ka mazās Fēru salas var lepoties ar tik daudzām apbrīnojamām lietām. Ar elpu aizraujošām ainavām, senu, bet neaizmirstamu vēsturi un nezūdošu saikni ar okeānu, kas saliniekus ir apgādājis gadsimtiem ilgi. Mūsu piedzīvojumu uzsākot, dosimies ciemos pie kunga, kas par šo zemi un okeānu varētu zināt visvairāk no visiem. Nedaudz vēlāk, spītējot vējam un lietum, noskaidrosim, kā tiek audzēti un, pats galvenais, kā garšo labākie laši pasaulē. Savukārt raidījuma otrajā pusē mūsu neaizstājamais pavadonis Marnijs iepazīstinās ar fēriešu visvairāk kritizēto rūpalu — pilotvaļu medībām. Nobeigumā, atgriežoties Mārtiņa virtuvē, pavērosim, kā pasaules labākais lasis reinkarnējas gardā un veselīgā uzkodā.

 

2. Epizode – Jūras eži, mīdijas un Fēru salu ainavas.

„Pirmkārt, lai izprastu vēl neredzētu zemi, to vajag sagaršot,” – tā skanētu nedaudz pārveidots Ridjarda Kiplinga ieteikums, kam esam sekojuši jau no pašas pirmās dienas, kopš ierašanās Fēru salās. Arī šodien, turpinot mūsu ceļojumu, centīsimies izgaršot arvien jaunas Fēru salu nianses. Tomēr lai pagaida Ziemeļatlantijas jūras eži, gardās mīdijas un dārzs okeāna krastā, jo vispirms mēs dosimies ciemos pie vīra, ko vietējie dēvē par Fēru salu pēdejo vikingu.
Recepte: Fēru salu kāļu un jūras ķemmīšu karpačo ar kāpātām jūras zālēm un olīveļļu.

3. epizode – Fēru salu jērs

Šodien raidījumā nogaršosim kādu ekstravagantu delikatesi aitkopja mājās. Nedaudz vēlāk dosimies vakariņās pie vietējiem saliniekiem, līdzi ņemot labāko ciemakukuli, kāds Fērās atrodams. Savukārt, raidījuma otrajā daļā atgriezīsimies Mārtiņa virtuvē, kur pagatavosim gardu, bet nedaudz nesaprastu ēdienu — jēra dziedzerus.
Raidījumu uzsākot ķersimies pie paša svarīgākā pienākuma. Tā kā izcilas vakariņas Fēru salās sākas nevis ar lielveikala, bet gan aploka apmeklējumu, vispirms mērosim ceļu pie aitkopja izvēlēties pašu labāko, kas viņa ganības atrodams.
Receptes: dzidrinātā sviestā cepti jēra dziedzeri ar sēņu biezeni un ķiploku čipsiem

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s